Jaunais dzejnieks Kristaps Rudzītis, kuram nav vienaldzīga attieksme pret Latvijas ražotājiem, ar mazliet ironisku skatījumu uzrakstījis dzejoli. Tā pirmā publicēšana ir uzticēta šim blogam.
Iesakām!
***
Latvi, nesēj savā zemē postu!
Neej svešu zemju takas!
Pastāvi par Latvju ostu,
Pasmel ūdeni no PAŠU akas.
Latvi, neliec uzņēmējiem labiem
Ņemt rokās lāpstas, mēslu dakšas,
Bet paej pretī draugiem saviem
Un nopērc senlatviešu sagšas.
Tās mazliet dārgākas kā citas,
Jo netiek pārdotas bez mitas,
Tev piedāvātas tiek tikai tās,
Kas tikai krāšņi izskatās.
Ak, palīdzi, jel, zemei savai
Un neņem ābolus no poļu valsts.
Tik liela nozīme ir balsij tavai,
Jo ikviens no mums ir latvju balsts.
Piens svaigāks, baltāks ir pie mums,
Kad latvju veikalos ir pievedums.
Un mūsu piensaimnieki skums,
Ja uz Igauniju mūsu naudu stums.
Bez liekas domāšanas sakām visi:
Esmu patriots vai tur vai kas,
Bet izputinām valsti fiksi,
Jo ņemam preces, kas lētākas.
Tik nemanāmi un neuzkrītoši klusi
Latvju nauda kaut kur pazudusi.
Ne pazudusi tā, bet noskumusi
Jo uz citu valsti aizplūdusi.
sestdiena, 2009. gada 21. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)


1 komentāri:
dzejolis interesants un uzrunā, man patīk
Ierakstīt komentāru